{"id":315,"date":"2018-11-29T09:19:50","date_gmt":"2018-11-29T09:19:50","guid":{"rendered":"http:\/\/www.test.vtt.lv\/wp_001\/?p=315"},"modified":"2019-02-27T19:55:17","modified_gmt":"2019-02-27T19:55:17","slug":"katedrales-vesture","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/katedrales-vesture\/","title":{"rendered":"Katedr\u0101les v\u0113sture"},"content":{"rendered":"

Celtniec\u012bbas darbus s\u0101ka 1900. gada j\u016bnij\u0101. Katedr\u0101les iesv\u0113t\u012b\u0161ana notika 22.08. (p\u0113c vec\u0101 stila), 04.09. (p\u0113c jaun\u0101 stila) 1903. gad\u0101 caram imperatoram Nikolajam II un vi\u0146a \u0123imenei kl\u0101tesot. Slavenais P\u0113terburgas arhitekts Vas\u012blijs Kasjakovs izstr\u0101d\u0101ja projektu un vad\u012bja visp\u0101r\u0113jos celtniec\u012bbas darbus. Katedr\u0101li ir c\u0113lu\u0161i Krievijas j\u016bras milit\u0101rie sp\u0113ki. Tika v\u0101kti ar\u012b ziedojumi. Galvenais ziedot\u0101js bija imperators Nikolajs II un vi\u0146a \u0123imene.<\/p>\n

\"\"Katedr\u0101les kont\u016bras atg\u0101dina ku\u0123i. Krusta pamatn\u0113 atrodas enkurs, kas ir k\u0101 cer\u012bbu simbols v\u0113train\u0101 dz\u012bves j\u016br\u0101. Katedr\u0101le st\u0101v uz augstiem betona pamatiem, t\u0101 ir ap\u0161\u016bta ar gran\u012btu un smil\u0161akmeni. Sienas m\u016br\u0113tas no sarkana \u0137ie\u0123e\u013ca un apdarin\u0101tas ar dzelteno \u0137ie\u0123eli, kas izveido interesantus rakstus. Centr\u0101lo kupolu aptver \u010detri maz\u0101ki kupoli – tic simboliz\u0113 Kristu, kuru ielenc \u010detri apustu\u013ci – evan\u0123\u0113listi. Augstais zvanu tornis, kas atrodas virs galven\u0101s ieejas, ir k\u0101 J\u0101nis Krist\u012bt\u0101js, kas sludina Dieva valst\u012bbu. Katedr\u0101lei ir tr\u012bs alt\u0101ri. Katedr\u0101le un centr\u0101lais alt\u0101ris tika iesv\u0113t\u012bti par godu sv\u0113tajam Nikolajam br\u012bnumdar\u012bt\u0101jam, kuru no seniem laikiem j\u016brnieki uzskat\u012bja par debedu aizst\u0101vi un piel\u016bdza to. Alt\u0101ris dienvidu da\u013c\u0101 ir iesv\u0113t\u012bts par godu J\u0113zus krist\u012b\u0161anai; zieme\u013cu alt\u0101ris – par godu sv\u0113t\u012bt\u0101jam Aleksijam. \u010cetri katedr\u0101les front\u0101li ir izgreznoti ar uzrakstiem no Sv\u0113tajiem rakstiem sensl\u0101vu bazn\u012bcas valod\u0101 un ikon\u0101m no zelta moza\u012bkas, kuras izgatavotas P\u0113terburg\u0101. Sienu rozetes ir darin\u0101tas majolikas tehnik\u0101.<\/p>\n

Katedr\u0101les iek\u0161iene ir apbr\u012bnojama lieluma zi\u0146\u0101. T\u0101 ir piepild\u012bta ar gaismu. T\u0101 viet\u0101, lai \u0161\u0101da m\u0113roga katedr\u0101lei b\u016btu kolonas, tai ir \u010detras lokveida arkas, kuras krustojas un balsta velves ar kupoliem un centr\u0101los cilindrus. T\u0101ds arhitektoniskais risin\u0101jums at\u013c\u0101va daudz vair\u0101k papla\u0161in\u0101t iek\u0161\u0113jo telpu un nodro\u0161in\u0101t iesp\u0113ju redz\u0113t kalpo\u0161anu Dievam no jebkuras vietas. Katedr\u0101lei bija br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs iek\u0161\u0113jais izk\u0101rtojums: ikonas zelt\u012btos ietvaros, tr\u012bs divrindu sv\u0113tbil\u017eu sienas. Uz paaugstin\u0101jumu, pirms ieejas alt\u0101r\u012b (sv\u0113tbil\u017eu sienas), kura atdal\u012bta ar kalt\u0101m rest\u0113m, ved tr\u012bs marmora k\u0101pnes. Virs centr\u0101l\u0101 alt\u0101ra sv\u0113t\u0101 galda bija unik\u0101li izpild\u012bta zelta pa\u0113na, kas noz\u012bm\u0113 Dieva p\u0101rkl\u0101ju virs zemes.<\/p>\n

No arku krustpunktiem nokar\u0101j\u0101s \u010detras bronzas lustras, atg\u0101dinot debesu sp\u012bdek\u013cus. Pirmais katedr\u0101les vec\u0101kais m\u0101c\u012bt\u0101js bija virspriesteris Arhange\u013cskas Vladimirs, kur\u0161 ilgu laiku kalpoja \u0161ai katedr\u0101l\u0113. Zem katedr\u0101les velv\u0113m Dievu l\u016bdza j\u016brnieki no eskadras, kura dev\u0101s t\u0101l\u0101 ce\u013c\u0101 uz Kluso oke\u0101nu – pirmie Krievijas zem\u016bdens flotes j\u016brnieki un daudzi citi. T\u0101l\u0101kais katedr\u0101les liktenis k\u013cuva par atspulgu cilv\u0113ku un valstu likte\u0146iem. Ir zinas, ka katedr\u0101les interjers tika saboj\u0101ta jau Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101, tom\u0113r katedr\u0101l\u0113 notika reti dievkalpojumi Pirms katedr\u0101les izpost\u012b\u0161anas da\u013ca ikonu un bazn\u012bcas invent\u0101ra aizveda uz citiem pareiztic\u012bgo dievnamiem. Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 to izmantoja v\u0101cu armija k\u0101 Pretgaisa aizsardz\u012bbas punktu. Tika no\u0146emti visi bronzas zvani. P\u0113c padomju armijas atgrie\u0161an\u0101s, katedr\u0101l\u0113 ier\u012bkoja j\u016brnieku klubu. Daudz no t\u0101, kas atg\u0101din\u0101ja \u012bsteno \u0113kas b\u016bt\u012bbu, izn\u012bcin\u0101ja vai p\u0101rtais\u012bja. Asto\u0146desmito gadu beig\u0101s pastiprin\u0101j\u0101s v\u0113lme atg\u016bt katedr\u0101li pareiztic\u012bgo bazn\u012bcai. Par to l\u0113ma Liep\u0101jas pils\u0113tas dome, vair\u0101kk\u0101rt sabiedr\u012bbas domas pauda pils\u0113tas un republikas av\u012bz\u0113s. Bet 1990. gada 2. j\u016bnij\u0101, sv\u0113t\u012bt\u0101ja Aleksandra piemi\u0146as dien\u0101, R\u012bgas un visas Latvijas b\u012bskaps Aleksandrs, sadarb\u012bb\u0101 ar Liep\u0101jas un R\u012bgas gar\u012bdzniec\u012bbu un daudzu l\u016bdz\u0113ju pal\u012bdz\u012bbu, notur\u0113ja aizl\u016bgumu pie sl\u0113gt\u0101s katedr\u0101les sien\u0101m.<\/p>\n

P\u0113c ilgsto\u0161as preto\u0161an\u0101s, 1991. gada septembr\u012b milit\u0101rie sp\u0113ki atst\u0101ja katedr\u0101li, nododot atsl\u0113gu tic\u012bgajiem. Pirmais dievkalpojums nolika 1991. gada 19. decembr\u012b (p\u0113c jaun\u0101 stila), sv\u0113t\u012bt\u0101ja Nikolaja piemi\u0146as dien\u0101. Taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s visi Liep\u0101jas gar\u012bdznieki, pils\u0113tas vad\u012bba, milit\u0101ro sp\u0113ku p\u0101rst\u0101vji. Notika krusta g\u0101jiens un pateic\u012bbas aizl\u016bgums. Lai dievkalpojumi var\u0113tu notikt p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k, dienvidu alt\u0101r\u012b veica kosm\u0113tisko remontu. Tika sagatavots viss nepiecie\u0161amais un ar R\u012bgas un Vislatvijas b\u012bskapa Aleksandra doto sv\u0113t\u012bbu, 1992. gada 6. janv\u0101r\u012b notika maza katedr\u0101les iesv\u0113t\u012b\u0161ana, bet 7. janv\u0101r\u012b (Kristus dzim\u0161ana) notur\u0113ja pirmo Dieva Litur\u0123iju. No \u0161\u012bs dien\u0101s dievkalpojumi katedr\u0101l\u0113 notiek regul\u0101ri. Pateicoties ziedojumiem, v\u0113l joproj\u0101m notiek t\u0101s atjauno\u0161anas darbi. Tagad virs katedr\u0101les kupoliem atkal var redz\u0113t krustus (izgatavoja un uzst\u0101d\u012bja r\u016bpn\u012bcas “Tosmare” speci\u0101listi). Gandr\u012bz piln\u012bb\u0101 ir nomain\u012bts sk\u0101rda jumts, atjaunots centr\u0101lais alt\u0101ris ar unik\u0101liem gleznojumiem, marmora k\u0101pnes (marmoru ziedoja Andra Kokina firma). 1997. gad\u0101 20. j\u016blij\u0101 R\u012bgas un visas Latvijas arhib\u012bskaps Aleksandrs kop\u0101 ar Liep\u0101jas un R\u012bgas gar\u012bdzniec\u012bbu notur\u0113ja centr\u0101l\u0101 alt\u0101ra un visas katedr\u0101les lielo iesv\u0113t\u012b\u0161anu. Katedr\u0101les teritoriju ap\u0146em skaists, ornament\u0101ls \u017eogs, kuru ir uzd\u0101vin\u0101jusi akciju sabiedr\u012bba “Liep\u0101jas Metalurgs”. Moi-sejevu \u0123imene uzd\u0101vin\u0101ja katedr\u0101lei br\u012bni\u0161\u0137igas lustras. Nav iesp\u0113jams uzskait\u012bt visus, kuri devu\u0161i savu ieguld\u012bjumu \u0161aj\u0101 sv\u0113taj\u0101 liet\u0101. Dievs nevienu neaizmirs\u012bs. Ieg\u0101d\u0101ti dievkalpojumiem nepiecie\u0161amie trauki un gr\u0101matas, kuras veido un papildina gar\u012bg\u0101s literat\u016bras bibliot\u0113ku, ir ar\u012b videot\u0113ka. Katedr\u0101l\u0113 ir ar\u012b Sv\u0113tdienas skola b\u0113rniem un pieaugu\u0161ajiem.
\nAr Dieva pal\u012bgu, katedr\u0101les atjauno\u0161ana turpin\u0101s. Dar\u0101m\u0101 v\u0113l daudz. S\u012bk\u0101ku inform\u0101ciju var sa\u0146emt katedr\u0101l\u0113.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Celtniec\u012bbas darbus s\u0101ka 1900. gada j\u016bnij\u0101. Katedr\u0101les iesv\u0113t\u012b\u0161ana notika 22.08. (p\u0113c vec\u0101 stila), 04.09. (p\u0113c jaun\u0101 stila) 1903. gad\u0101 caram imperatoram Nikolajam II un vi\u0146a \u0123imenei kl\u0101tesot. Slavenais P\u0113terburgas arhitekts Vas\u012blijs Kasjakovs izstr\u0101d\u0101ja projektu un vad\u012bja visp\u0101r\u0113jos celtniec\u012bbas darbus. Katedr\u0101li ir c\u0113lu\u0161i Krievijas j\u016bras milit\u0101rie sp\u0113ki. Tika v\u0101kti ar\u012b ziedojumi. Galvenais ziedot\u0101js bija imperators Nikolajs II un vi\u0146a \u0123imene. Katedr\u0101les kont\u016bras atg\u0101dina ku\u0123i. Krusta pamatn\u0113 atrodas enkurs, kas ir k\u0101 cer\u012bbu simbols v\u0113train\u0101 dz\u012bves j\u016br\u0101. Katedr\u0101le st\u0101v uz augstiem betona pamatiem, t\u0101 ir ap\u0161\u016bta ar gran\u012btu un smil\u0161akmeni. Sienas m\u016br\u0113tas no sarkana \u0137ie\u0123e\u013ca un apdarin\u0101tas ar dzelteno \u0137ie\u0123eli, kas izveido interesantus rakstus. Centr\u0101lo kupolu aptver \u010detri maz\u0101ki kupoli – tic simboliz\u0113 Kristu, kuru ielenc \u010detri apustu\u013ci – evan\u0123\u0113listi. Augstais zvanu tornis, kas atrodas virs galven\u0101s ieejas, ir k\u0101 J\u0101nis Krist\u012bt\u0101js, kas sludina Dieva valst\u012bbu. Katedr\u0101lei ir tr\u012bs alt\u0101ri. Katedr\u0101le un centr\u0101lais alt\u0101ris tika iesv\u0113t\u012bti par godu sv\u0113tajam Nikolajam br\u012bnumdar\u012bt\u0101jam, kuru no seniem laikiem j\u016brnieki uzskat\u012bja par debedu aizst\u0101vi un piel\u016bdza to. Alt\u0101ris dienvidu da\u013c\u0101 ir iesv\u0113t\u012bts par godu J\u0113zus krist\u012b\u0161anai; zieme\u013cu alt\u0101ris – par godu sv\u0113t\u012bt\u0101jam Aleksijam. \u010cetri katedr\u0101les front\u0101li ir izgreznoti ar uzrakstiem no Sv\u0113tajiem rakstiem sensl\u0101vu bazn\u012bcas valod\u0101 un ikon\u0101m no zelta moza\u012bkas, kuras izgatavotas P\u0113terburg\u0101. Sienu rozetes ir darin\u0101tas majolikas tehnik\u0101. Katedr\u0101les iek\u0161iene ir apbr\u012bnojama lieluma zi\u0146\u0101. T\u0101 ir piepild\u012bta ar gaismu. T\u0101 viet\u0101, lai \u0161\u0101da m\u0113roga katedr\u0101lei b\u016btu kolonas, tai ir \u010detras lokveida arkas, kuras krustojas un balsta velves ar kupoliem un centr\u0101los cilindrus. T\u0101ds arhitektoniskais risin\u0101jums at\u013c\u0101va daudz vair\u0101k papla\u0161in\u0101t iek\u0161\u0113jo telpu un nodro\u0161in\u0101t iesp\u0113ju redz\u0113t kalpo\u0161anu Dievam no jebkuras vietas. Katedr\u0101lei bija br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs iek\u0161\u0113jais izk\u0101rtojums: ikonas zelt\u012btos ietvaros, tr\u012bs divrindu sv\u0113tbil\u017eu sienas. Uz paaugstin\u0101jumu, pirms ieejas alt\u0101r\u012b (sv\u0113tbil\u017eu sienas), kura atdal\u012bta ar kalt\u0101m rest\u0113m, ved tr\u012bs marmora k\u0101pnes. Virs centr\u0101l\u0101 alt\u0101ra sv\u0113t\u0101 galda bija unik\u0101li izpild\u012bta zelta pa\u0113na, kas noz\u012bm\u0113 Dieva p\u0101rkl\u0101ju virs zemes. No arku krustpunktiem nokar\u0101j\u0101s \u010detras bronzas lustras, atg\u0101dinot debesu sp\u012bdek\u013cus. Pirmais katedr\u0101les vec\u0101kais m\u0101c\u012bt\u0101js bija virspriesteris Arhange\u013cskas Vladimirs, kur\u0161 ilgu laiku kalpoja \u0161ai katedr\u0101l\u0113. Zem katedr\u0101les velv\u0113m Dievu l\u016bdza j\u016brnieki no eskadras, kura dev\u0101s t\u0101l\u0101 ce\u013c\u0101 uz Kluso oke\u0101nu – pirmie Krievijas zem\u016bdens flotes j\u016brnieki un daudzi citi. T\u0101l\u0101kais katedr\u0101les liktenis k\u013cuva par atspulgu cilv\u0113ku un valstu likte\u0146iem. Ir zinas, ka katedr\u0101les interjers tika saboj\u0101ta jau Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101, tom\u0113r katedr\u0101l\u0113 notika reti dievkalpojumi Pirms katedr\u0101les izpost\u012b\u0161anas da\u013ca ikonu un bazn\u012bcas invent\u0101ra aizveda uz citiem pareiztic\u012bgo dievnamiem. Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 to izmantoja v\u0101cu armija k\u0101 Pretgaisa aizsardz\u012bbas punktu. Tika no\u0146emti visi bronzas zvani. P\u0113c padomju armijas atgrie\u0161an\u0101s, katedr\u0101l\u0113 ier\u012bkoja j\u016brnieku klubu. Daudz no t\u0101, kas atg\u0101din\u0101ja \u012bsteno \u0113kas b\u016bt\u012bbu, izn\u012bcin\u0101ja vai p\u0101rtais\u012bja. Asto\u0146desmito gadu beig\u0101s pastiprin\u0101j\u0101s v\u0113lme atg\u016bt katedr\u0101li pareiztic\u012bgo bazn\u012bcai. Par to l\u0113ma Liep\u0101jas pils\u0113tas dome, vair\u0101kk\u0101rt sabiedr\u012bbas domas pauda pils\u0113tas un republikas av\u012bz\u0113s. Bet 1990. gada 2. j\u016bnij\u0101, sv\u0113t\u012bt\u0101ja Aleksandra piemi\u0146as dien\u0101, R\u012bgas un visas Latvijas b\u012bskaps Aleksandrs, sadarb\u012bb\u0101 ar Liep\u0101jas un R\u012bgas gar\u012bdzniec\u012bbu un daudzu l\u016bdz\u0113ju pal\u012bdz\u012bbu, notur\u0113ja aizl\u016bgumu pie sl\u0113gt\u0101s katedr\u0101les sien\u0101m. P\u0113c ilgsto\u0161as preto\u0161an\u0101s, 1991. gada septembr\u012b milit\u0101rie sp\u0113ki atst\u0101ja katedr\u0101li, nododot atsl\u0113gu tic\u012bgajiem. Pirmais dievkalpojums nolika 1991. gada 19. decembr\u012b (p\u0113c jaun\u0101 stila), sv\u0113t\u012bt\u0101ja Nikolaja piemi\u0146as dien\u0101. Taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s visi Liep\u0101jas gar\u012bdznieki, pils\u0113tas vad\u012bba, milit\u0101ro sp\u0113ku p\u0101rst\u0101vji. Notika krusta g\u0101jiens un pateic\u012bbas aizl\u016bgums. Lai dievkalpojumi var\u0113tu notikt p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k, dienvidu alt\u0101r\u012b veica kosm\u0113tisko remontu. Tika sagatavots viss nepiecie\u0161amais un ar R\u012bgas un Vislatvijas b\u012bskapa Aleksandra doto sv\u0113t\u012bbu, 1992. gada 6. janv\u0101r\u012b notika maza katedr\u0101les iesv\u0113t\u012b\u0161ana, bet 7. janv\u0101r\u012b (Kristus dzim\u0161ana) notur\u0113ja pirmo Dieva Litur\u0123iju. No \u0161\u012bs dien\u0101s dievkalpojumi katedr\u0101l\u0113 notiek regul\u0101ri. Pateicoties ziedojumiem, v\u0113l joproj\u0101m notiek t\u0101s atjauno\u0161anas darbi. Tagad virs katedr\u0101les kupoliem atkal var redz\u0113t krustus (izgatavoja un uzst\u0101d\u012bja r\u016bpn\u012bcas “Tosmare” speci\u0101listi). Gandr\u012bz piln\u012bb\u0101 ir nomain\u012bts sk\u0101rda jumts, atjaunots centr\u0101lais alt\u0101ris ar unik\u0101liem gleznojumiem, marmora k\u0101pnes (marmoru ziedoja Andra Kokina firma). 1997. gad\u0101 20. j\u016blij\u0101 R\u012bgas un visas Latvijas arhib\u012bskaps Aleksandrs kop\u0101 ar Liep\u0101jas un R\u012bgas gar\u012bdzniec\u012bbu notur\u0113ja centr\u0101l\u0101 alt\u0101ra un visas katedr\u0101les lielo iesv\u0113t\u012b\u0161anu. Katedr\u0101les teritoriju ap\u0146em skaists, ornament\u0101ls \u017eogs, kuru ir uzd\u0101vin\u0101jusi akciju sabiedr\u012bba “Liep\u0101jas Metalurgs”. Moi-sejevu \u0123imene uzd\u0101vin\u0101ja katedr\u0101lei br\u012bni\u0161\u0137igas lustras. Nav iesp\u0113jams uzskait\u012bt visus, kuri devu\u0161i savu ieguld\u012bjumu \u0161aj\u0101 sv\u0113taj\u0101 liet\u0101. Dievs nevienu neaizmirs\u012bs. Ieg\u0101d\u0101ti dievkalpojumiem nepiecie\u0161amie trauki un gr\u0101matas, kuras veido un papildina gar\u012bg\u0101s literat\u016bras bibliot\u0113ku, ir ar\u012b videot\u0113ka. Katedr\u0101l\u0113 ir ar\u012b Sv\u0113tdienas skola b\u0113rniem un pieaugu\u0161ajiem. Ar Dieva pal\u012bgu, katedr\u0101les atjauno\u0161ana turpin\u0101s. Dar\u0101m\u0101 v\u0113l daudz. S\u012bk\u0101ku inform\u0101ciju var sa\u0146emt katedr\u0101l\u0113.<\/p>\n","protected":false},"author":6,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[3],"tags":[],"class_list":["post-315","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-uncategorized-lv"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/315\/"}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post\/"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/6\/"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments\/?post=315"}],"version-history":[{"count":13,"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/315\/revisions\/"}],"predecessor-version":[{"id":2670,"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/315\/revisions\/2670\/"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/?parent=315"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories\/?post=315"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.morskoj-sobor.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags\/?post=315"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}