Katedrāles vēsture

Celtniecības darbus sāka 1900. gada jūnijā. Katedrāles iesvētīšana notika 22.08. (pēc vecā stila), 04.09. (pēc jaunā stila) 1903. gadā caram imperatoram Nikolajam II un viņa ģimenei klātesot. Slavenais Pēterburgas arhitekts Vasīlijs Kasjakovs izstrādāja projektu un vadīja vispārējos celtniecības darbus. Katedrāli ir cēluši Krievijas jūras militārie spēki. Tika vākti arī ziedojumi. Galvenais ziedotājs bija imperators Nikolajs II un viņa ģimene.

Katedrāles kontūras atgādina kuģi. Krusta pamatnē atrodas enkurs, kas ir kā cerību simbols vētrainā dzīves jūrā. Katedrāle stāv uz augstiem betona pamatiem, tā ir apšūta ar granītu un smilšakmeni. Sienas mūrētas no sarkana ķieģeļa un apdarinātas ar dzelteno ķieģeli, kas izveido interesantus rakstus. Centrālo kupolu aptver četri mazāki kupoli – tic simbolizē Kristu, kuru ielenc četri apustuļi – evanģēlisti. Augstais zvanu tornis, kas atrodas virs galvenās ieejas, ir kā Jānis Kristītājs, kas sludina Dieva valstību. Katedrālei ir trīs altāri. Katedrāle un centrālais altāris tika iesvētīti par godu svētajam Nikolajam brīnumdarītājam, kuru no seniem laikiem jūrnieki uzskatīja par debedu aizstāvi un pielūdza to. Altāris dienvidu daļā ir iesvētīts par godu Jēzus kristīšanai; ziemeļu altāris – par godu svētītājam Aleksijam. Četri katedrāles frontāli ir izgreznoti ar uzrakstiem no Svētajiem rakstiem senslāvu baznīcas valodā un ikonām no zelta mozaīkas, kuras izgatavotas Pēterburgā. Sienu rozetes ir darinātas majolikas tehnikā.

Katedrāles iekšiene ir apbrīnojama lieluma ziņā. Tā ir piepildīta ar gaismu. Tā vietā, lai šāda mēroga katedrālei būtu kolonas, tai ir četras lokveida arkas, kuras krustojas un balsta velves ar kupoliem un centrālos cilindrus. Tāds arhitektoniskais risinājums atļāva daudz vairāk paplašināt iekšējo telpu un nodrošināt iespēju redzēt kalpošanu Dievam no jebkuras vietas. Katedrālei bija brīnišķīgs iekšējais izkārtojums: ikonas zeltītos ietvaros, trīs divrindu svētbilžu sienas. Uz paaugstinājumu, pirms ieejas altārī (svētbilžu sienas), kura atdalīta ar kaltām restēm, ved trīs marmora kāpnes. Virs centrālā altāra svētā galda bija unikāli izpildīta zelta paēna, kas nozīmē Dieva pārklāju virs zemes.

No arku krustpunktiem nokarājās četras bronzas lustras, atgādinot debesu spīdekļus. Pirmais katedrāles vecākais mācītājs bija virspriesteris Arhangeļskas Vladimirs, kurš ilgu laiku kalpoja šai katedrālē. Zem katedrāles velvēm Dievu lūdza jūrnieki no eskadras, kura devās tālā ceļā uz Kluso okeānu – pirmie Krievijas zemūdens flotes jūrnieki un daudzi citi. Tālākais katedrāles liktenis kļuva par atspulgu cilvēku un valstu likteņiem. Ir zinas, ka katedrāles interjers tika sabojāta jau Pirmā pasaules kara laikā, tomēr katedrālē notika reti dievkalpojumi Pirms katedrāles izpostīšanas daļa ikonu un baznīcas inventāra aizveda uz citiem pareizticīgo dievnamiem. Otrā pasaules kara laikā to izmantoja vācu armija kā Pretgaisa aizsardzības punktu. Tika noņemti visi bronzas zvani. Pēc padomju armijas atgriešanās, katedrālē ierīkoja jūrnieku klubu. Daudz no tā, kas atgādināja īsteno ēkas būtību, iznīcināja vai pārtaisīja. Astoņdesmito gadu beigās pastiprinājās vēlme atgūt katedrāli pareizticīgo baznīcai. Par to lēma Liepājas pilsētas dome, vairākkārt sabiedrības domas pauda pilsētas un republikas avīzēs. Bet 1990. gada 2. jūnijā, svētītāja Aleksandra piemiņas dienā, Rīgas un visas Latvijas bīskaps Aleksandrs, sadarbībā ar Liepājas un Rīgas garīdzniecību un daudzu lūdzēju palīdzību, noturēja aizlūgumu pie slēgtās katedrāles sienām.

Pēc ilgstošas pretošanās, 1991. gada septembrī militārie spēki atstāja katedrāli, nododot atslēgu ticīgajiem. Pirmais dievkalpojums nolika 1991. gada 19. decembrī (pēc jaunā stila), svētītāja Nikolaja piemiņas dienā. Tajā piedalījās visi Liepājas garīdznieki, pilsētas vadība, militāro spēku pārstāvji. Notika krusta gājiens un pateicības aizlūgums. Lai dievkalpojumi varētu notikt pēc iespējas ātrāk, dienvidu altārī veica kosmētisko remontu. Tika sagatavots viss nepieciešamais un ar Rīgas un Vislatvijas bīskapa Aleksandra doto svētību, 1992. gada 6. janvārī notika maza katedrāles iesvētīšana, bet 7. janvārī (Kristus dzimšana) noturēja pirmo Dieva Liturģiju. No šīs dienās dievkalpojumi katedrālē notiek regulāri. Pateicoties ziedojumiem, vēl joprojām notiek tās atjaunošanas darbi. Tagad virs katedrāles kupoliem atkal var redzēt krustus (izgatavoja un uzstādīja rūpnīcas “Tosmare” speciālisti). Gandrīz pilnībā ir nomainīts skārda jumts, atjaunots centrālais altāris ar unikāliem gleznojumiem, marmora kāpnes (marmoru ziedoja Andra Kokina firma). 1997. gadā 20. jūlijā Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs kopā ar Liepājas un Rīgas garīdzniecību noturēja centrālā altāra un visas katedrāles lielo iesvētīšanu. Katedrāles teritoriju apņem skaists, ornamentāls žogs, kuru ir uzdāvinājusi akciju sabiedrība “Liepājas Metalurgs”. Moi-sejevu ģimene uzdāvināja katedrālei brīnišķigas lustras. Nav iespējams uzskaitīt visus, kuri devuši savu ieguldījumu šajā svētajā lietā. Dievs nevienu neaizmirsīs. Iegādāti dievkalpojumiem nepieciešamie trauki un grāmatas, kuras veido un papildina garīgās literatūras bibliotēku, ir arī videotēka. Katedrālē ir arī Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem.
Ar Dieva palīgu, katedrāles atjaunošana turpinās. Darāmā vēl daudz. Sīkāku informāciju var saņemt katedrālē.